icon_cross/orangeicon_upicon_shareicon_likeicon_moreicon_arrow/orangesaraksts-topicon_arrow/white

Aizvērt

Lai pieslēgtos, autorizējies ar:

Aizvērt

Nepieciešams atzīmēt, ka esi iepazinies ar lietošanas noteikumiem

Staburadze

Autors nezināms

Neviens īsti nezina šīs dziesmas mūzikas un vārdu autorus, arī izcelsmes laiks nav precīzi noteikts. Par latvju tautas lepnumu – Staburagu – sacerēta neviena vien tautasdziesma, pieminot ūdenskritumu, kura tecējums līdzinājās asaru ritēšanai: „Gauži rauda Staburadze miglaināi rītiņāi/ Kad saulīti ieraudzīja, tad līksmīgi padzīvoja” (t.dz.).  Dziesmas vārdiem līdzīgas dzejas rindas pavīd 30. gadu presē: „Mirdz asaras kā pērles tavās acīs, bet ko es līdzēt tevīm spēju tur? Mums mīla mirusi, ak, Staburadze daiļā!

Lasīt vairāk

Sen izplēnējis viņas uguns kvēls. . .” raksta Juris Blāzma (1934), bet 1943. gadā divi latvju kareivji savu iepazīšanās sludinājumu sāk ar rindām „Nāks ziedons jauks un rotās kalnus, lejas. Bet mūsu sirdis tikai skumjas māc!” 1953. gada ASV laikrakstā „Laiks” publicēta atziņa, ka dziesma „Staburadze” Latvijā populāra kļuvusi pēc 1947. gada, tiesa, tā dziedāta ar samērā atšķirīgiem vārdiem. Tekstu, kas aizgājis tautā, saklausījuši „Čikāgas piecīšu” dalībnieki Alberts Legzdiņš un Janīna Ankipāne, kas arī pirmā iedziedāja šo dziesmu skaņuplatē „Sanfrancisko – Rīga” (1969). dzied Janīna Ankipāne („Čikāgas piecīši)

Dziesmu iedziedājuši 26 cilvēki

Lai veiktu ierakstu, nepieciešams lejuplādēt lietotni

Google Play App Store