icon_cross/orangeicon_upicon_shareicon_likeicon_moreicon_arrow/orangesaraksts-topicon_arrow/white

Aizvērt

Lai pieslēgtos, autorizējies ar:

Aizvērt

Nepieciešams atzīmēt, ka esi iepazinies ar lietošanas noteikumiem

Sarkandaiļa roze auga

Latviešu karavīru iecienīta dziesma

Latvijas valsts neatkarību 1918.–1920. gadā bija jāizcīna ar ieročiem rokās gan pret ārējiem, gan iekšējiem ienaidniekiem. Jau 1918. gada nogalē Latvijā iebruka Padomju Krievijas Sarkanā armija, kuras rindās ar pārliecību, ka viņi atbrīvo savu zemi no vāciešiem, cīnijās arī latviešu strēlnieki.

Lasīt vairāk

Divu mēnešu laikā lielinieki ieņēma lielāko daļu Latvijas. Taču lielinieku īstenotā politika neguva atbalstu sabiedrībā, arvien lielāka tautas daļa bija gatava iesaistīties cīņā pret lieliniekiem un brīvprātīgi papildināja sākotnēji retās Latvijas Pagaidu valdībai uzticamo karavīru rindas. Kopā ar tobrīd vienīgo reālo bruņoto sabiedroto – vācu spēkiem – 1919. gada 3. martā sākās Kurzemes atbrīvošana no lieliniekiem. Latviešu vienības frontē, kas bija apvienotas Latviešu atsevišķajā bataljonā, komandēja pulkvedis Oskars Kalpaks (1882–1919). Uzbrukuma trešajā dienā – 6. martā – pārpratuma kaujā pie Airīšu mājām netālu no Skrundas krita pulkvedis O. Kalpaks un vēl trīs viņa komandētā bataljona virsnieki. Vācu-latviešu spēku uzbrukums turpinājās līdz marta beigās bija sasniegta Lielupe. Uzbrukums Rīgas atbrīvošanai sākās naktī uz 22. maiju, nākamās dienas pēcpusdienā lielinieki no Rīgas bija padzīti.

Attēlā: Latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks ar bataljona karavīriem pie Rudbāržu pils. 1919. gada februāra beigas

Dziesmu iedziedājuši 14 cilvēki

Lai veiktu ierakstu, nepieciešams lejuplādēt lietotni

Google Play App Store