icon_cross/orangeicon_upicon_shareicon_likeicon_moreicon_arrow/orangesaraksts-topicon_arrow/white

Aizvērt

Lai pieslēgtos, autorizējies ar:

Aizvērt

Nepieciešams atzīmēt, ka esi iepazinies ar lietošanas noteikumiem

Nevis slinkojot un pūstot

Jurjānu Andrejs / Františeks Ladislavs Čelakovskis

Jurjānu Andreja skaņdarbs „Nevis slinkojot un pūstot” sacerēts 1909. gadā, gatavojoties Piektajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.

Lasīt vairāk

Dziesmas teksti latviskoti 1860. gadā, kad Juris Alunāns Tērbatā izdeva rakstu krājumu „Sēta, Daba, Pasaule” 3 grāmatās. Pirmajā grāmatā bija publicēts čehu rakstnieka Františeka Ladislava Čelakovska (František Ladislav Čelakovský, 1799—1852) dzejoļa latviskojums „Nevis slinkojot un pūstot”. Politiskās pārmaiņas Krievijā 1917. gadā aktualizēja jautājumu – kāda būs Latvijas nākotne? Atbildes uz to meklēja lielākā daļa latviešu sabiedrisko darbinieku. Tāpēc 1917. gada 13. oktobrī Petrogradā lielāko latviešu pilsonisko partiju pārstāvji nolēma dibināt nacionālu organizāciju, kuras mērķis būtu izcīnīt Latvijai politiskas autonomijas tiesības. Organizāciju nodibināja Valkā 1917. gada 29. novembrī un nosauca par Latvijas Pagaidu Nacionālo padomi. Savukārt 1917. gada septembrī vācu okupētajā Rīgā nodibināja Demokrātisko bloku. Tā dalībnieki pulcējās slepeni, jo vācu okupācijas iestādes bija aizliegušas latviešu politisko un pašpārvaldes organizāciju darbību. Nedēļu pēc 1. pasaules kara beigām – 1918. gada 17. novembrī – Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes un Demokrātiskā bloka pārstāvji izveidoja Latvijas priekšparlamentu – Tautas padomi. Tās svinīgā sēdē 18. novembra pēcpusdienā Rīgas pilsētas Otrajā teātrī pasludināja neatkarīgu Latvijas Republiku.

Attēlā: 1918. gada 22. novembrī nosūtīta apsveikuma kartiņa. Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva.

Dziesmu iedziedājuši 53 cilvēki

Lai veiktu ierakstu, nepieciešams lejuplādēt lietotni

Google Play App Store