icon_cross/orangeicon_upicon_shareicon_likeicon_moreicon_arrow/orangesaraksts-topicon_arrow/white

Aizvērt

Lai pieslēgtos, autorizējies ar:

Aizvērt

Nepieciešams atzīmēt, ka esi iepazinies ar lietošanas noteikumiem

Latvju himna

Alfrēds Kalniņš / Vilis Plūdons

Latvijas valsts neradās mirklī. Tā tika cerēta, izsapņota, izcīnīta.

Lasīt vairāk

1917. gads – turpinās Pirmais pasaules karš, Latvijas teritoriju ir daļēji ieņēmis ķeizariskās Vācijas karaspēks, Krievijas impērija brūk. Paveras pašnoteikšanās iespējas – taču politiskie spēki ir dažādi un to iecerētie mērķi atšķirīgi.

Šāds ir vēsturiski politiskais fons Viļa Plūdoņa dzejolim „Latvju himna”, ko viņš nosūta komponistam Alfrēdam Kalniņam, tolaik bēgļu gaitās Tērbatā (Tartu, Igaunija).
Kalniņa atbildes vēstulē nu jau komponētais skaņdarbs tiek apzīmēts kā „Jaunā himna” – autori pieņēma, ka tāda ir sabiedrības iedvesmošanai nepieciešama.

Vācu vara vēlāk konfiscēja Tērbatā iespiestos dziesmas eksemplārus, taču dzeja un dziesma jau bija atradušas ceļu pie Plūdoņa un Kalniņa kolēģiem un līdzgaitniekiem.Latvju himnu” vēlāk pārpublicēja daudzi laikraksti un žurnāli. Dziesma kļuva populāra, tā bija arī Sesto (1926), Septīto (1931), Astoto (1933), kā arī Trešās atmodas dziesmu svētku (1990) programmā.

Foto: Migla purvājā saullēkta laikā, Latvija.

Lai veiktu ierakstu, nepieciešams lejuplādēt lietotni

Google Play App Store